24.10.2011

Pirms gada jau parādījās ziņas par to, ka Lietuvā (Druskininkai) ceļ pirmo lielāko iekštelpu slēpošanas halli Baltijā SnowArena un padzirdējuši par atvēršanu nebija vairs jautājumi. Ir jābrauc apskatīties!

5. oktobrī (trešdienā) agri no rīta startējām uz Lietuvu. Izvēlējamies braukt darba dienā, jo noskaidrojām, ka brīvdienās ir pārāk lielas cilvēku masas. Trase veras vaļā 12:00 un gandrīz paspējām laikā. Druskininkā nekādas norādes neatradām, tāpēc nedaudz pamaldījāmies pa centru, bet ar vietējo iedzīvotāju palīdzību veiksmīgi sasniedzām galamērķi. Jāatzīst brauciens bija ļoti garš un ilgs, jo celtne atrodas pie pašas Polijas robežas, kas no Rīgas atrodas aptuveni 450 km attālumā.

Viss ir iekārtots ļoti moderni. Paņēmām biļeti uz 4 stundām, kas izmaksāja 11 latus. (Dienas biļetes cena ir 13 lati). Tiek izsniegta čips un turpmāk maku var nolikt nost, jo līdz pašām beigām tas vairs nebūs vajadzīgs. Izejot cauri vārtiem uzreiz atrodas ģērbtuves ar skapīšiem, kurus aizslēdz un atslēdz ar čipu. Ģērbties pirms slēpošanas ģērbtuvē bija pilnīgi jauna pieredze. Katrā ziņā sajūta bija nepierasta. 

Čips - Laiku (4h) sāk skaitīt brīdī, kad ieiet slēpošanas zonā (tur, kur ir sniegs). Izejot no tās, laiks netiek skaitīts. Lai pārbaudītu cik ir palicis atlikušai laiks, ir izvietoti mazi balti termināli pie kuriem to var pārbaudīt pieliekot čipu. Norēķināšanās iekšienē par nomu, ēdienu, dzērieniem un citām lietām notiek izmantojot čipu. Ejot projām, kasē tiek nolasīta iztērētā summa, kura ir jāapmaksā. 

Ēšana es teiktu ir samērā ļoti demokrātiskās cenās priekš tādas vietas. Man pašam izdevās paēst siltas pusdienas ar dzeramo iekļaujoties aptuveni 3 latos. Nevarētu teikt, ka porcija bija liela, bet pietiekama.

TRASE

Lai gan visur minēts, ka iekšā gaisa temperatūra ir tikai -2 grādi, pateicoties milzīgajam mitruma, ko ir iespējams pat saskatīt, būšu godīgs - silti nebija! Salšanu pastiprina arī diezgan lēnais krēslveida pacēlājs. Rindu praktiski nebija, bet pacēlājs bija pilns gandrīz visu laiku. Viens pilns aplis ilgst 5-6min (augšā lejā).

Trases reljefs ir veidots nevienmērīgs ar pakāpēm un kritumiem, un es teiktu, ka stāvs nebija nevienā vietā. Personīgi man prasījās nedaudz lielāku kritumu, jo, lai attīstītu pienācīgu ātrumu sporta slēpēm pie kura tās sāk reaģēt, bija diezgan spēcīgi jācenšas. Kritumu gan kompensē garums un, ja labi pacenšas, ātrumu beigu daļā var sasnieg pietiekamu lielu. Es teiktu tā - iztēlojieties Žagarkalna trasi, kas parasti atveras pirmā un pareiziniet ar divi garumā.

Segums ļoti labs. Diezgan stingrs un visas dienas garumā nekādi vaļņi un sanesumi netika sadzīti. Vienīgi vēl joprojām izskatījās, ka trase nebija līdz galam pabeigta, jo sniega sega bija plāna un vakarpusē vietām sāka līst āra dēļi.

Pati jocīgākā sajūta visā pasākumā bija pēc slēpošanas uzvilt šortus. Tā ir sajūta, ko grūti aprakstīt. Beigu beigās kopējie iespaidi ļoti pozitīvi un uzskatu, ka tā ir fantastiska iespēja ar salīdzinoši ļoti maziem izdevumiem vasarā atsvaidzināt slēpošanas iemaņas, lai sezonas sākums šeit Latvijā nebūtu kā pīlei ar diviem koka gabaliem pie kājām :)

Ar cieņu,

Roberts Kaufiņš